Nu jau kādu laiciņu esmu atgriezies iekš skriešanas ... cik man tas prasīja spēku, par to vēsture uzzinās kaut kad vēlāk! :) Uz "svaigumu" paņemts Ventspils pusmaratons. Rezultāts tāds, kas pagājušajā rudenī tas manī būtu izraisījis platu smaidu. Ar ko gan es te salīdzinu - slinkums savu postošo lietu ir padarījis un tagad daru visu, lai nebūtu kauns skatīties acīs, ne saviem kluba biedriem, ne pašam spogulī, jo slinkums man nenāca viens, bet komplektā ar dažiem liekiem kilogramiem un gliemeža ātrumu ... kas to rikšošanas prieku padara daudz smagāku :) Jūlijs nāca ar saviem "bonusiem" un joprojām vietām plosās pa Latviju - karstums nav brālis (stabilie +30C) un par nekādu īpaši labo bizošanu nespēju padomāt, tik vien kā lielisks iemesls pasvīst un prasības pēc gaļas ēdieniem ar vien samazinās, lai gan galīgi bez tā iztikt nevaru un negribu :)
Pabijis lielu daļu svelmes laika Venta krastos, biju jau pavisam noilgojies pēc jūras .... uh ... paskriet tur vēl nedabūju, bet to noteikti darīšu ... šodien (nu jau vakar) citas izpriecas - kopā ar Kasparu devāmies uz sen manis neskatīto un nebaudīto Virgas kalnu, kas ar saviem 800m skrējiena vienā virzienā iesākumā iedvesa šausmas ... bet, laikam, jau velti. To esmu sapratis pēc šī treniņa, kad tik lieliskos laika apstākļos izskatījās, ka vienkārši lidoju. Pretvējā uz leju, bet kalnā atkal pūš palīgā atlidojis vējš. Svīdu, kā vienmēr, bet smagumu muskuļos nejutu ... papildus spriedums, ka skriet "ātri" (šodien uz 10km vidēji spēju 5:19/km) varu, ne tā kā gribas, bet tomēr ... Nu lūk ... uz šīs jaukās nots un domām par Kuldīgas pusmaratonu atvados ... cerams, ka ko atkal uzrakstīšu pēc pieveiktās pusītes! :)
